Latvia

Patriotisma trūkums

viens pret vienu IIGundars Rēders “1:1” ar katoļu arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču www.ltv.lv Raidījums tika demonstrēts LTV 20. maijā pēc 21`15.

Turpinu izzināt arhibīskapu un uzzinu, ka nevar mērīt ar vienu mēru cilvēkus, kurus viņš pats pazīst; ja meklē vieglāku dzīvi, tad tas ir patriotisma trūkums; aizbraucēji ir zinātnieki, uzņēmēji; “Par dažiem procentiem zemāki ienākumi”, un- viss, viss, protams, ir akmentiņš politiķiem. Tajā pat laikā- bez ārzemju finansu palīdzības Zbigņevam pašam būtu grūti, un, izrādās- Nabadzīgā Bērna Jēzus māsām ir niecīga pensija, kā dēļ viņām ir tiesības lūgt pašvaldības pabalstu!!!

Izrakstīju no LTV Gundara Rēdera intervijas. Visus trīs jautājumus ievietotu mapītē- “Patriotisma trūkums”.

– Tad, kad jūs vērtējāt Latvijas būšanu ES, viena lieta, ko jūs teicāt ir, ka viena pazīme vēl jūs dara nemierīgu- tā ir Latvijas iedzīvotāju izbraukšana uz ārzemēm. Un tad jūs teicāt, ka zelta teļš ir nolikts uz pjiedestāla, tas nozīmē, ka patriotisms ir gājis mazumā, ka cilvēki ir gatavi braukt prom. Ir lietas mainījušās?

– Nu neizskatās, ka lietas būtu pārāk mainījušās, protams, attiecībā uz prombraucējiem, tur nevar tā ar vienu mēru visus mērīt, jo, protams, var būt gadījumi arī tādi, un es pats pazīstu tādus cilvēkus, kuri bija paņēmuši kredītus, viņi nevarēja tos kredītus nomaksāt palikdami uz vietas, un tad viņi brauca uz ārzemēm, lai sapelnītu naudu un atdotu tos kredītus. Protams, ir tādi gadījumi, kad cilvēks aizbrauc, nu, jā, viņš meklē vieglāku, labāku dzīvi, un tad, ja cilvēks ir savas zemes, savas tautas patriots, viņš mīl šo zemi, un vēlas cīnīties, lai tomēr te kaut kas mainītos uz labo pusi, tad, es domāju, viņš tik viegli nepadosies un nebrauks. Es domāju, ka tā ir zināma patriotisma krīze, teiksim, vai liecina par to, ka patriotisms piedzīvo zināmu krīzi, šī izbraukšana. Un tas arī ir tāds zināma mēra signāls tiem, kas ir pie varas, lai meklētu, ar kādiem instrumentiem mēs varam šos procesus mainīt. Jo no vienas puses, protams, robežas ir vaļā un tagad ir brīvība un ar varu mēs nevienu nevaram noturēt, bet padomāt par to, kā radīt tādus mehānismus, kuri piebremzētu šo procesu, kuri motivētu cilvēkus atgriesties, gan motivētu cilvēkus palikt šeit, ja viņiem radītu apstākļus, ka viņi var attīstīties šeit, ja viņi var augt un strādāt un attīstīt, kā saka, zinātnieki– zinātni vai uzņēmēji uzņēmējdarbību un tā tālāk, tad viņi nebrauktu prom, un, es domāju, pat ja tie ienākumi būtu par kādiem procentiem zemāki, vienalga viņi nebrauktu, bet vienkārši ir bezdibenis starp vienu un otru. Un redz, ka šeit nav nekādu iespēju atrisināt problēmas, nu- brauc prom. Es domāju, ka tas ir liels izaicinājums un – nu – akmentiņš mūsu politiķu dārzā.

– Kas pieder katoļu baznīcai? Vai jūs esiet pašpietiekami?

– Nu diemžēl ne. Uz doto brīdi mums bez ārzemju palīdzības būtu ļoti grūti. Mēs nevarētu uzturēt savas mācību iestādes un mēs diemžēl nevarētu arī uzcelt kādu jaunu baznīcu. Mēs neesam bagāti ar īpašumiem un… Nu mums ir viena māja, kuru mēs izīrējam šeit Rīgā un tas ir viss.

Kolēģi no “Panorāmas” šobrīd veido sižetu par Nabadzīgā Jēzus kongregācijas klostermāsām, kas ir lūgušas pašvaldībā sociālos pabalstus.

– Jā. Bet tas ir uz vispārīgiem principiem, jo tās ir māsas, dažas klostera māsas, kuras ir vecas, kuras ir strādājušas, bet kurām ir ļoti niecīga pensija un līdz ar to viņām, var teikt, pēc vispārējiem noteikumiem, viņām ir tiesības kandidēt uz (ēēē…, nu…) maznodrošinātā statusu.

– Labi.

 

Advertisements

Atstāj atsauksmi!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s